ŚB 5.7.2

तस्यामु ह वा आत्मजान् कार्त्स्‍न्येनानुरूपानात्मन: पञ्च जनयामास भूतादिरिव भूतसूक्ष्माणि सुमतिं राष्ट्रभृतं सुदर्शनमावरणं धूम्रकेतुमिति ॥ २ ॥
tasyām u ha vā ātmajān kārtsnyenānurūpān ātmanaḥ pañca janayām āsa bhūtādir iva bhūta-sūkṣmāṇi sumatiṁ rāṣṭrabhṛtaṁ sudarśanam āvaraṇaṁ dhūmraketum iti.

Palabra por palabra

tasyāmen su vientre; u ha en verdad; ātma-jānhijos; kārtsnyenapor completo; anurūpānexactamente como; ātmanaḥél mismo; pañcacinco; janayām āsaengendró; bhūta-ādiḥ ivacomo el ego falso; bhūta-sūkṣmāṇilos cinco objetos sutiles de la percepción de los sentidos; su-matimSumati; rāṣṭra-bhṛtamRāṣṭrabhṛta; su-darśanamSudarśana; āvaraṇamĀvaraṇa; dhūmra-ketumDhūmraketu; itiasí.

Traducción

Del mismo modo que el ego falso crea los objetos sutiles de los sentidos, Mahārāja Bharata creó cinco hijos en el vientre de su esposa, Pañcajanī. Esos hijos se llamaron Sumati, Rāṣṭrabhṛta, Sudarśana, Āvaraṇa y Dhūmraketu.