ŚB 8.2.9-13
Devanagari
तस्य द्रोण्यां भगवतो वरुणस्य महात्मन: ।
उद्यानमृतुमन्नाम आक्रीडं सुरयोषिताम् ॥ ९ ॥
सर्वतोऽलङ्कृतं दिव्यैर्नित्यपुष्पफलद्रुमै: ।
मन्दारै: पारिजातैश्च पाटलाशोकचम्पकै: ॥ १० ॥
चूतै: पियालै: पनसैराम्रैराम्रातकैरपि ।
क्रमुकैर्नारिकेलैश्च खर्जूरैर्बीजपूरकै: ॥ ११ ॥
मधुकै: शालतालैश्च तमालैरसनार्जुनै: ।
अरिष्टोडुम्बरप्लक्षैर्वटै: किंशुकचन्दनै: ॥ १२ ॥
पिचुमर्दै: कोविदारै: सरलै: सुरदारुभि: ।
द्राक्षेक्षुरम्भाजम्बुभिर्बदर्यक्षाभयामलै: ॥ १३ ॥
उद्यानमृतुमन्नाम आक्रीडं सुरयोषिताम् ॥ ९ ॥
सर्वतोऽलङ्कृतं दिव्यैर्नित्यपुष्पफलद्रुमै: ।
मन्दारै: पारिजातैश्च पाटलाशोकचम्पकै: ॥ १० ॥
चूतै: पियालै: पनसैराम्रैराम्रातकैरपि ।
क्रमुकैर्नारिकेलैश्च खर्जूरैर्बीजपूरकै: ॥ ११ ॥
मधुकै: शालतालैश्च तमालैरसनार्जुनै: ।
अरिष्टोडुम्बरप्लक्षैर्वटै: किंशुकचन्दनै: ॥ १२ ॥
पिचुमर्दै: कोविदारै: सरलै: सुरदारुभि: ।
द्राक्षेक्षुरम्भाजम्बुभिर्बदर्यक्षाभयामलै: ॥ १३ ॥
Texto
tasya droṇyāṁ bhagavato
varuṇasya mahātmanaḥ
udyānam ṛtuman nāma
ākrīḍaṁ sura-yoṣitām
varuṇasya mahātmanaḥ
udyānam ṛtuman nāma
ākrīḍaṁ sura-yoṣitām
sarvato ’laṅkṛtaṁ divyair
nitya-puṣpa-phala-drumaiḥ
mandāraiḥ pārijātaiś ca
pāṭalāśoka-campakaiḥ
nitya-puṣpa-phala-drumaiḥ
mandāraiḥ pārijātaiś ca
pāṭalāśoka-campakaiḥ
cūtaiḥ piyālaiḥ panasair
āmrair āmrātakair api
kramukair nārikelaiś ca
kharjūrair bījapūrakaiḥ
āmrair āmrātakair api
kramukair nārikelaiś ca
kharjūrair bījapūrakaiḥ
madhukaiḥ śāla-tālaiś ca
tamālair asanārjunaiḥ
ariṣṭoḍumbara-plakṣair
vaṭaiḥ kiṁśuka-candanaiḥ
tamālair asanārjunaiḥ
ariṣṭoḍumbara-plakṣair
vaṭaiḥ kiṁśuka-candanaiḥ
picumardaiḥ kovidāraiḥ
saralaiḥ sura-dārubhiḥ
drākṣekṣu-rambhā-jambubhir
badary-akṣābhayāmalaiḥ
saralaiḥ sura-dārubhiḥ
drākṣekṣu-rambhā-jambubhir
badary-akṣābhayāmalaiḥ
Palabra por palabra
tasya — de esa montaña (Trikūṭa); droṇyām — en un valle; bhagavataḥ — de la gran personalidad; varuṇasya — el semidiós Varuṇa; mahā-ātmanaḥ — que es un gran devoto del Señor; udyānam — un jardín; ṛtumat — Ṛtumat; nāma — de nombre; ākrīḍam — un lugar de diversiones y juegos; sura-yoṣitām — de las muchachas celestiales; sarvataḥ — por todas partes; alaṅkṛtam — hermosamente adornado; divyaiḥ — que pertenecía a los semidioses; nitya — siempre; puṣpa — de flores; phala — y frutas; drumaiḥ — con árboles; mandāraiḥ — mandāra; pārijātaiḥ — pārijāta; ca — también; pāṭala — pāṭala; aśoka — aśoka; campakaiḥ — campaka; cūtaiḥ — frutas cuta; piyālaiḥ — frutas piyāla; panasaiḥ — frutas panasa; āmraiḥ — mangos; āmrātakaiḥ — las amargas frutas āmrātaka; api — también; kramukaiḥ — frutas kramuka; nārikelaiḥ — cocoteros; ca — y; kharjūraiḥ — palmas datileras; bījapūrakaiḥ — granadas; madhukaiḥ — frutas madhuka; śāla-tālaiḥ — fruta de palma; ca — y; tamālaiḥ — árboles tamāla; asana — árboles asana; arjunaiḥ — árboles arjuna; ariṣṭa — frutas ariṣṭa; uḍumbara — grandes árboles uḍumbara; plakṣaiḥ — árboles plakṣa; vaṭaiḥ — árboles de los banianos; kiṁśuka — flores rojas sin aroma; candanaiḥ — sándalos; picumardaiḥ — flores picumarda; kovidāraiḥ — frutas kovidāra; saralaiḥ — árboles sarala; sura-dārubhiḥ — árboles sura-dāru; drākṣā — uvas; ikṣuḥ — caña de azúcar; rambhā — bananas; jambubhiḥ — frutas jambu; badarī — frutas badarī; akṣa — frutas akṣa; abhaya — frutas abhaya; āmalaiḥ — āmalakī , una fruta amarga.
Traducción
En un valle de la montaña Trikūṭa se encontraba el jardín de Ṛtumat, que pertenecía al gran devoto Varuṇa; en él se divertían las muchachas celestiales. Crecían allí flores y frutas en todas las estaciones. Había mandāras, pārijātas, pāṭalas, aśokas, campakas, cūtas, piyālas, panasas, mangos, āmrātakas, kramukas, cocoteros, palmas datileras y árboles de granada. Había madhukas, palmeras, tamālas, asanas, arjunas, ariṣṭas, uḍumbaras, plakṣas, árboles de los banianos, kiṁśukas y sándalos. También había picumardas, kovidāras, saralas, sura-dārus, uvas, caña de azúcar, bananas, pomarrosas, badarīs, akṣas, abhayas y āmalakīs.