ŚB 5.20.10

तेषु वर्षाद्रयो नद्यश्च सप्तैवाभिज्ञाता: स्वरस: शतश‍ृङ्गो वामदेव: कुन्दो मुकुन्द: पुष्पवर्ष: सहस्रश्रुतिरिति । अनुमति: सिनीवाली सरस्वती कुहू रजनी नन्दा राकेति ॥ १० ॥
teṣu varṣādrayo nadyaś ca saptaivābhijñātāḥ svarasaḥ śataśṛṅgo vāmadevaḥ kundo mukundaḥ puṣpa-varṣaḥ sahasra-śrutir iti; anumatiḥ sinīvālī sarasvatī kuhū rajanī nandā rāketi.

Palabra por palabra

teṣuen esas regiones; varṣa-adrayaḥmontañas; nadyaḥ caasí como ríos; sapta evaen número de siete; abhijñātāḥentendidos; svarasaḥSvarasa; śata-śṛṅgaḥŚataśṛṅga; vāma-devaḥVāmadeva; kundaḥKunda; mukundaḥMukunda; puṣpa-varṣaḥPuṣpa-varṣa; sahasra-śrutiḥSahasra-śruti; itiasí; anumatiḥAnumati; sinīvālīSinīvālī; sarasvatīSarasvatī; kuhūKuhū; rajanīRajanī; nandāNandā; rākāRākā; itiasí.

Traducción

En esas siete regiones se alzan siete montañas: Svarasa, Śataśṛṅga, Vāmadeva, Kunda, Mukunda, Puṣpa-varṣa y Sahasra śruti. Hay también siete ríos, que todavía existen: Anumati, Sinīvālī, Sarasvatī, Kuhū, Rajanī, Nandā y Rākā.